/4 dienas/AVIO
24.05.24.________669EUR
+371 270 66 830
Rīgas iela 11a, Jelgava (T/C Valdeka)
Rekvizīti
|
Sestdiena, 27.
aprīlis
Vārda dienas
Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
VALŪTU KURSI
|
Sēlijas mazpilsētu šarms
Valsts:
Latvija
Latvija
Datums:
03.08.2024
03.08.2024
Dienas:
1
1
Cena:
€45
€45
Cena līdz 12.g.v.:
€35
€35
|
Ērberģe(muižas ansamblis, baznīca)- Nereta(Jaņa Jaunsudrabiņa muzejs „Riekstiņi", baznīca, Neretas HES)- Aknīste(Saltupju svētavots, Radžupes alas)- Gārsenes muiža(muižas apskate, dabas taka)-Viesīte(muzejs “Sēlija”, pilsētas apskate)- Jaunjelgava (promenāde, vecpilsēta, ebreju kapi)
Plkst. 7:00 izbraukšana no Dobeles Plkst. 7:40 izbraukšana no Jelgavas Plkst. 8:30 izbraukšana no Rīgas Pa ceļam uz Sēlijas mazpilsētām, aplūkosim Kankaļu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcu. Senāk baznīca bija vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, bet šobrīd baznīcā saimnieko Bruknas “Kalna svētību kopiena”, kas ar plašu vērienu atjauno guļbūves tehnikā 1870.gadā celto ēku, kuras izmēri ir tikai 10×6,5 metri. Lai arī neliela, baznīcā ir greznas sveču lustras, tajā skaitā pie sienām un arī altārim ir svečturi. Tālāk piestāsim Ērberģē Ērberģes muižas vēsture sākas no 15.gadsimta vidus. Muiža ir apvīta ar leģendām un nostāstiem, bet šobrīd koši baltajā Ērberģes muižas ēkā saimnieko skola. Muižu arvien daiļo 350 gadus vecs "labās enerģijas" dižozols un ēkai ir savs spoks – Zilā dāma. Hānu pēcteči vēl šobaltdien apciemo savu senču bijušos īpašumus un meklē augus un kokus, par kuriem vēsta dzimtas vēstures raksti. Savukārt aktīvi vietējie cilvēki muižā uztur ne tikai zinību, bet arī vēsturisko garu- kopā ar baronu vai baronesi ciemiņi var izstaigāt muižu un tās teritoriju dzīvās mūzikas pavadībā, malkojot vīnu un baudot sliekas. Nereta. Kādreizējais miestiņš, vēlāk pilsētciemats, bet tagad Neretas ciemats atrodas pašos Latvijas dienvidos, piecus kilometrus no robežas ar Lietuvu. Tā ir Jāņa Jaunsudrabiņa, Baltās grāmatas autora, bērnu dienu zeme. Viens no būtiskākajiem tūrisma objektiem Neretas novadā ir Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs „Riekstiņi", kas vēl joprojām saglabājis 19. gadsimta veidolu un sniedz spilgtu priekšstatu par „Baltajā grāmatā" atainotajām „Mūsmājām". Aknīste. Tradicionāli jēdziens „mazpilsēta” saistās ar rāmu ikdienu un idillisku stagnāciju. Aknīste tajā neierakstās. Pilsētiņu šķērso valsts autoceļš, te ir vairāki veikali, kafejnīcas, skola, viesnīcas un kūdras ražotne „Hawitas Baltic”, kas nodrošina darbavietas ar konkurētspējīgu atalgojumu. Pilsētā atrodas arī interesanti dabas objekti- Saltupju svētavots, kas ir ūdeņiem tik bagāts, ka izveido nelielu upīti – Saltupi, kas pēc aptuveni simts metriem ietek Dienvidsusējas upē. Avots uzskatāms par vienu no garākajiem pazemes avotiem Latvijā. Interesantas ir arī Radžupes alas, kas mākslīgi paplašinātas laužot dolomītus, jo tuvumā atradies kaļķu ceplis. Gārsene vēl ir iestigusi baronu laikos. Labi saglabājies pils ansamblis ar dzirnavām, daudzām ēkām un tiltiem. Turpat atrodas iekārtots parks ar atpūtas vietām un pārgājienu takām. Parkā atradīsiet gan Lutaušus (lielus laukakmeņus), gan akmeņainu upīti ar vietējo Staburagu, redzēsiet arī upes meandrus, Dienvidsusējas senieleju, zemestauku sēņu aleju, dižkokus. Bet lielākā Gārsenes parka vērtība ir vecās atsveķošanai paredzētās priedes ar interesantiem iegriezumiem. Viesīte. Mūsdienās Viesīte ir neliela mazpilsēta. 1926. gadā Āžu miestu pārdēvēja par Viesīti un pēc diviem gadiem tai piešķīra pilsētas tiesības. 1920.—1930. gados Viesīte kļuva par nozīmīgu dzelzceļa mezglu. No šejienes ar bānīti varēja nokļūt Daudzevā, Jēkabpilī, Aknīstē un Neretā. Tā pastāvēšanas laikā miests strauji attīstījās — te atradās dzelzceļa depo un vairākas sabiedriskas iestādes. Dažas no stacijas ēkām, arī dzelzceļa uzbēruma posmi ir saglabājušies un pilsētā izveidots muzejs “Sēlija”. Jaunjelgava. 13. gadsimtā Sērenes pilskalnā atradās sena sēļu pils. Rīgas tirdzniecībā pa Daugavas ūdensceļu šeit veidojās viena no preču pārkraušanas vietām, jo tālāk uz augšu sākās krāces, un lielu daļu no precēm pārvadāja pa zemesceļu. Jaunjelgava agrāk tika saukta par Sēreni (13. gadsimts), Jaunpilsētiņu vai Jaunpilsētu (16. gadsimts), tautā to sāka dēvēt par Jelgaviņu, Jauno Jelgavu, Lubu Jelgavu (17.—19. gadsimts), bet pilsētas ebreji to dēvēja arī par "Jauno Rīgu" jeb Nairi. Šodien pilsētas viesus visvairāk piesaista vecpilsētas centrs, ebreju kapi, promenāde un pārceltuve. Mājupceļš 
|
|
|
|
|
Piemaksa par papildvietu:20
Cena bērnam līdz 12 g.v.:35
Gids:Kristīne Priede
Cena bērnam līdz 12 g.v.:35
Gids:Kristīne Priede